AGIJAS SŪNAS MĀKSLAS GALERIJAEsam viena no pirmajām mākslas galerijām, kas Rīgā sāka darbību, atjaunojoties Latvijas neatkarībai. Galerijas darbības moto: "laba māksla". Galerijas vizuālo tēlu un reputāciju veido Latvijas mākslā šodien aktīvi strādājošo dažādu paaudžu mākslinieku talants un profesionalitāte. Galerijas mērķis tad arī ir parādīt viņus pasaulei. V A I R Ā K | STIKLA MĀKSLAS GALERIJAStikla galerija veidota, lai aktivizētu un apvienotu profesionālos stikla māksliniekus, parādot šīs jomas radošās potences šodien. Latvijas mūsdienu stikla māksla attīstās sadarbojoties un ietekmējoties no citām mākslas jomām, tamdēļ izstādes, ko veidojam, ir ļoti dažādas. V A I R Ā K |
1992.gadā galeriju izveidoja Agija Sūna un vada to joprojām. Agijas Sūnas ceļš mākslā sākās uz Latvijas Nacionālās operas skatuves (enciklopēdija „Latvijas balets“ 280…lpp. ), pēc tam mākslas popularizēšanas darbs 30 gadus turpinājās Latvijas Televīzijā (enciklopēdija „Māksla un arhitektūra biogrāfijās“ 126.lpp. ).
Piecpadsmit darbības gados realizēti gandrīz vai neskaitāmi mākslas projekti. Mākslinieki, kas šeit sāka izstādīties tikko beiguši Mākslas akadēmiju, jau kļuvuši plaši pazīstami.
Galerijā 2 – 3 nedēļu garumā skatāmas mākslinieku personālizstādes glezniecība, tēlniecība, tekstilmāksla, fotogrāfija, stikls, grafika. Ar dažādu sponsoru atbalstu galerija uzaicina māksliniekus arī kopizstādēm piedāvājot konkrētu tēmu piem. : „Akts“, „Mūzikas analoģijas „ „Tikai jūra“ „Sarkans sarkans „, „Cukurs“ „Krēsls“ uc. Katru gadu kopumā tiek sarīkotas 18 – 20 izstādes.
Jau kopš 1993.gada galerija kopīgi ar Hansabanku organizē konkursu profesionāliem gleznotājiem „Gada glezna“, kur prēmijas laureāta vārdu nosaukt tiek uzticēts vienpersonīgi vizuālajā mākslā autoritatīvam profesionālim. 2007.gada decembrī tas notika jau 15.reizi. Šoreiz darbus vērtēja gleznotāja Aija Zariņa, par laureāti nosaucot Ievu Maurīti.
Galerija organizējusi un atbalstījusi latviešu mākslinieku izstādes ārzemēs — Vācijā, Norvēģijā, Somijā, Beļģijā.
Savukārt viesmākslinieku (čehu, angļu, norvēģu, somu uzņemšana kļuvusi par jaunāko un turpmāk plašumā vēršamu darbības jomu. Atkārtoti Rīgā ar savām personālizstādēm viesojušies somu māksinieki.
Daudzus galerijas iniciētos mākslas projektus atbalstījis Latvijas Kultūrkapitāla Fonds.
Kopš 2002. gada patstāvīgi darbojas „Stikla galerija“, kas ir Rīgā vienīgā šis mākslas nozares nepārtrauktas reprezentēšanas vieta.
Stikla galeriju 2002.gada 14.februārī nodibināja stikla mākslinieces Marta Ģibiete, Ramona Pēkšēna — Neiberga un Bārbala Gulbe. Šobrīd galerijā izstāžu šahu kārto Bārbala Gulbe, Elga Grīnvalde un Kristīna Sunepa — Celmiņa.
Stikla Galerija sešu, savu pastāvēšanas gadu laikā ir papildinājusi māksas dzīvi Rīgā ar regulārām ikmēneša izstādēm galerijas telpās — Laipu ielā 6. Šīs izstādes un autorus, apvienojot tos pēc noteiktas tematikas, pēc izstādēm Rīgā bija iespējams apskatīt arī interesentiem Latvijas novados.
Nozīmīgākie projekti, kuri tapuši ar Stikla Galerijas līdzdalību: Bērni un mākslinieki Rīgas Zoo (2002), Prāgas — Rīgas makslas dialogs (2003), „Stikls no Latvijas“ Chateau de Val — Saint Lambert Stikla muzejā Beļģijā (2004), starptaustisks mozaikas projekts „M+M“ (2004), piedalījusies Ventspils pilsētas svētkos (2002, 2003) un izstādēs „Recontre Europienne“ Montoban, Francijā un „Broken Things“ Tallina, Igaunijā (2005).
Līdztekus izstādēm Stikla Galerijas mākslinieki organizē interesentu apmācības stikla apstrādē, kā arī jauniešu apmācības skolās un vairākās vasaras nometnēs Latvijā. Sabiedrības interese par un ap stikla mākslinieciskās apstrādes iespējām ir radījusi nepieciešamību risināt un realizēt šo praktiski — teorētisko apmācības darbu ar skolu jauniešiem.
Katru gadu galerija realizē ārzemju mākslinieku stikla izstādes Rīgā. Realizētās personālizstādes: 2004.g. -„Pāri“ Latchezars Dotchevs, Bulgārija, 2005.g. - “Iluminācijas“ Cicy Ching, Honkonga un „Blīvais gaiss“ Metjū Durrans, Lielbritānija.